J: Nesenā niršanas braucienā es pieskāros sūklim un nebiju valkājusi cimdus. Nākamajā rītā es pamodos ar pietūkušu roku un niezi. Es nedomāju, ka sūkļi ir kaitīgi — vai tie tiešām var izraisīt izsitumus?
A: Lielākā daļa sūkļu ir nekaitīgi un nav saistīti ar cilvēku slimībām. Tomēr neaizsargāts kontakts var izraisīt niezošus izsitumus, kas var attīstīties tikai desmit minūšu laikā vai pat dažas stundas pēc saskares un var ilgt vairākas nedēļas, lai atrisinātu. Simptomi var būt nieze, dedzināšana, lokāls pietūkums, pūslīšu veidošanās un ādas lobīšanās (ārējo ādas slāņu izkrišana). Retas sistēmiskas izpausmes ir drudzis, drebuļi, savārgums, slikta dūša, vemšana un reibonis. Par laimi, lielākā daļa ādas simptomu ir salīdzinoši viegli un ir līdzīgi dermatītam, kas var rasties pēc saskares ar citiem viegli toksiskiem jūras dzīvniekiem. Ādas simptomus var izraisīt alerģiskas, dzēlīgas vai spicules izraisītas reakcijas, un var būt grūti atšķirt šos iespējamos avotus.
Reakcijas var rasties, saskaroties ar organismiem, kas kolonizēja sūkli, piemēram, citiem adatādaiņiem, cnidāriem (tostarp polipiem) vai saru tārpiem. Šāda veida reakcijas ir pazīstamas kā “sūkļu nirēja slimība”. Ir zināms, ka dažas sūkļu sugas izraisa smagas reakcijas; pie tiem pieder Havaju vai Rietumindijas uguns sūklis (Tedania ignis) un indes bulciņu sūklis (Neofibularia nolitangere). Saskares pazīmes un simptomi ir biežāk sastopami ādas vietās ar esošiem bojājumiem, atklātām brūcēm un/vai tad, ja notiek saskare ar silīcija dioksīda vai kalcija karbonāta spicītēm, kas iestrādātas sūkļa strukturālajā audā.
Uzmanīgi nosusiniet skarto zonu un noņemiet visus svešķermeņus. Ja iespējams, plankumi jānoņem, izmantojot līmlenti, plānu gumijas cementa kārtu vai sejas pīlingiem izmantotos līdzekļus. Trīs vai četras reizes dienā iemērciet skarto zonu ar etiķi desmit līdz 30 minūtes. Nomazgājiet ādu ar ziepēm un ūdeni un turiet to tīru, sausu un pakļautu gaisam. Atstājiet blisterus neskartus un novērojiet infekcijas pazīmes. Steroīdu ziedes var izrādīties noderīgas, lai mazinātu ādas kairinājumu, un var ieteikt vakcināciju pret stingumkrampjiem vai revakcināciju. Medicīniskā vadība var ietvert kortikosteroīdus, antihistamīna līdzekļus vai citas zāles, ko lieto smagu reakciju gadījumā.
Izvairieties no tieša kontakta ar sūkļiem — nelietojiet tos ar kailām rokām. Sausie sūkļi var palikt toksiski vai atgūt toksiskumu pēc rehidratācijas. Tiem, kas sniedz pirmo palīdzību, jāvalkā aizsargcimdi, lai samazinātu ādas kairinājuma risku, ko izraisa dzēlieni vai saskare ar spicītēm.
Šis raksts sākotnēji tika publicēts Scuba Diver UK #75.
Abonējiet digitāli un lasiet citus lieliskus stāstus no jebkuras vietas pasaulē mobilajām ierīcēm draudzīgā formātā. Saite uz rakstu