Jauns zinātnisks pētījums par milzu mantu barības avotiem Klusā okeāna austrumu daļā atklāja, ka stari lielāko daļu uztura iegūst no okeāna dzīlēm, nevis no virsmas, kā tika uzskatīts iepriekš.
Jūras megafaunas fonda (MMF), Kvīnslendas Universitātes (UQ) un Proyecta Mantas Ekvadoras pētījums koncentrējās uz Platas salu pie Ekvadoras, kurā sezonāli atrodas pasaulē lielākais milzu mantu kopums.
Tā kā staru kuņģu satura izpēte ir nepraktiska, tika izmantota manta muskuļa un zooplanktona stabilo izotopu analīze. Tas atklāja, ka, lai gan aptuveni 27% no stariem ar uzturu tiek uzņemti no virsmas barošanas, lielākā daļa tika iegūta no mezopelāģiskās zonas - 200–1000 m zem virsmas.
NTF pētniece Ketrīna Bērdžesa projekta autore ir daļa no doktora grāda UQ. "Manta stari ir viens no ikoniskākajiem jūras dzīvniekiem, tomēr mēs joprojām ļoti maz zinām par viņu barošanās paradumiem," viņa teica. "Pētījumā ir sniegta ļoti nepieciešamā informācija par šīs nenotveramās sugas uzturu."
Milzu mantu (Manta birostris) pirmo reizi identificēja NTF pārstāvis Andrea Māršals. Suga, tāpat kā rifu manta ray (Manta alfredi), ir iekļauta IUCN apdraudēto sugu sarkanajā sarakstā.
Tas ir oficiāli aizsargāts Ekvadorā kopā ar citām valstīm, piemēram, Indonēziju, Maldīvu salām, Meksiku, Jaunzēlandi, Filipīnām un ASV daļām, taču izpratne par tās barošanas paradumiem tiek uzskatīta par ļoti svarīgu, lai palīdzētu identificēt un saglabāt kritiskās dzīvotnes un barošanās vietas. .
"Dziļokeāns ir nākamā atklātā okeāna zvejas robeža, un mēs tikai tagad apzināmies, ka apdraudētā jūras megafauna var paļauties uz šo zonu," komentēja UQ profesors Entonijs Ričardsons.
Pētījums Manta birostris, dzīļu plēsējs?, kas publicēts Royal Society Open Science, var lasīt šeit
Divernet — lielākais Online Resurss nirējiem
01-Dec-16
