Dažas haizivis vienmēr ir drosmīgākas nekā citas, saka Austrālijas Makvārijas universitātes pētnieki, kuri ziņo, ka ir novērojušas individuālās personības atšķirības starp Portdžeksonas haizivīm, kuras tās pētījušas.
Tiek uzskatīts, ka pētījumi, kas pirmo reizi tika konstatēti haizivīm, ir nozīmīgi veiksmīgai populāciju pārvaldībai nākotnē.
Universitātes Bioloģijas zinātņu departamenta komanda atklāja, ka austrumu piekrastes haizivju indivīdi uzrādīja "atšķirīgu un konsekventu reakciju, pakļaujoties nepazīstamai videi un stresam".
Cilvēkiem uzvedības stabilitāte un paredzamība nosaka individuālo personību, un ir pierādīts, ka tas attiecas arī uz gandrīz 200 dzīvnieku sugām. “Personība vairs netiek uzskatīta par strikti cilvēcisku īpašību; drīzāk tā ir mūsu evolūcijas pagātnē dziļi iesakņojusies īpašība,” sacīja pētījuma galvenais autors Evans Bērnss.
Katra haizivs tika ievietota aizsargātā tvertnes daļā, un tika izmērīts laiks, kas bija nepieciešams, lai izceltos, kā arī atveseļošanās laiks pēc apstrādes. Atkārtotos izmēģinājumos atbildes saglabājās konsekventas, norādot uz iesakņojušos uzvedību. Tika teikts, ka individuālie pārdrošības līmeņi norāda ne tikai uz riska uzņemšanās iespējamību, bet arī spēju tikt galā ar stresu, kas ietekmē veselību.
"Mēs esam sajūsmā par šiem rezultātiem, jo tie parāda, ka haizivis nav tikai neprātīgas mašīnas," sacīja asociētais profesors Kulums Brauns. “Tāpat kā cilvēki, katra haizivs ir indivīds ar savām unikālajām vēlmēm un uzvedību.
"Mūsu rezultāti rada vairākus jautājumus par individuālām atšķirībām lielāko plēsēju uzvedībā un to ekoloģisko un pārvaldības ietekmi. Ja katra haizivs ir indivīds un dara savu, tad nepārprotami pārvaldīt haizivju populācijas ir daudz sarežģītāk, nekā mēs iepriekš domājām, ”sacīja prof.
"Lai labāk pārvaldītu šos galvenos plēsējus, kuriem ir svarīga ekoloģiska loma jūras ekosistēmās, ir svarīgi saprast, kā personība ietekmē haizivju uzvedības atšķirības, piemēram, laupījumu izvēli, biotopu izmantošanu un aktivitātes līmeni." Rezultāti ir publicēti Zivju bioloģijas žurnālā.
DIVERNET — lielākais Online Resurss nirējiem
31-maijs-16
