Pētnieki ir izmērījuši izteiktas atšķirības dažādu haizivju sugu griešanas veiktspējā un zobu noturībā, izmantojot jaunu testēšanas ierīci, kas paredzēta haizivju uzvedības atkārtošanai savvaļā.
ASV zinātnieki piestiprināja vairākus haizivju zobus fiksētam virzuļzāģa asmenim un iestatīja to tā, lai tas atdarinātu galvas kratīšanu, kas novērojama lielām haizivīm barošanas laikā. Veiktspēja tika reģistrēta lielā ātrumā video kā ierīce pārgriež svaigas zivs gabaliņus.
Ziņojumā, kas publicēts izdevumā Royal Society Open Science, tika parādīts, ka aukstūdens sugas strupās sešžaunu haizivis zobi izrādījās vāji griežami, salīdzinot ar tīģeru, smilšu joslu un zīdainajām haizivīm. Tomēr sešžaunu zobus varēja izmantot atkārtoti, neradot nodiluma pazīmes.
Tāpat kā ar mākslīgiem asmeņiem, asākie zobi starp citām sugām kļuva blāvi jau pēc dažām mijiedarbībām, savukārt mazāk asi zobi kļuva blāvi. Tā kā haizivis nepārtraukti nomaina savus zobus, tas tām ne vienmēr būtu problēma.
Pētnieki izvēlējās trīs galveno veidu zobus, kas pārstāvētu arī citu sugu zobus, sākot no trijstūriem ar maziem zīdainu un smilšu haizivju zobiem līdz dziļi robainiem trīsstūriem ar lieliem tīģeru zobiem un sešžaunu iegareniem, daudzveidīgiem zobiem.
Ziņojumā tika pieņemts, ka pieaugušām sešžaunu haizivīm ar vismazāko kodumu bija tendence upuri paņemt veselu un izmantot zobus, lai to savaldītu, nevis nogrieztu. Kā aukstūdens sugas sešžaunas varētu nomainīt zobus lēnāk nekā citas haizivis, un pētnieki prognozēja saistību starp strauju blāvumu un biežāku nomaiņu.
Pētnieku komanda – Ketrīna Korna, Steisija Farina, Džefrijs Brašs un Ādams Samerss – uzskatīja, ka viņu asuma pārbaudes ierīci varētu izmantot, lai nākotnē izveidotu visaptverošu datubāzi par efektivitāti.
Divernet — lielākais Online Resurss nirējiem
25 augusts, 16
