Parasti tiek uzskatīts, ka okeāna piesārņojums ir relatīvi lokalizēta problēma, kas rodas tuvu cilvēku darbības centriem, taču jauns zinātnisks pētījums liecina, ka visattālākajos un nepieejamākajos okeāna dziļumos cilvēku atkritumiem ir vēl sliktāka ietekme.
Zinātnieki endēmiskajos amfipodos vai garneļos, kas dzīvo divās no pasaules dziļākajām okeāna tranšejām, ir identificējuši piesārņojošo vielu “ārkārtēju līmeni”.
Komanda, kuru vadīja Alans Džeimisons no Ņūkāslas Universitātes Jūras zinātnes un tehnoloģiju skolas, pētīja dzīvību, kas atrasta jūras gultnē vairāk nekā 10 km dziļumā Marianas (Klusā okeāna ziemeļos) un Kermadekas (Klusā okeāna dienvidos) tranšejās.
Dziļās tranšejas iepriekš tika uzskatītas par senatnīgu vidi, tomēr pētnieki ir secinājuši, ka piesārņojuma līmenis tur ir “ievērojami augstāks” nekā seklākos ūdeņos tuvējos smagās industrializācijas apgabalos. Viņi secina, ka tas norāda uz piesārņojošo vielu uzkrāšanos, kas, šķiet, visā dziļumā izplatīsies visos okeānos.
Komanda apraksta dziļo okeānu kā "potenciālu piesārņojošo vielu un atkritumu, kas tiek izmesti jūrās, izlietni".
Īpašas bažas rada “noturīgie organiskie piesārņotāji” jeb NOP — tādas ķīmiskas vielas kā PCB vai PBDE, kas tika aizliegtas 1970. gados un kuras nesadalās vidē. Nogulsnēti jūras gultnes nogulumos, tie uzkrājas barības ķēdē daudz lielākā koncentrācijā nekā tuvējās virszemes ūdeņu sugās, taču iepriekš nebija identificēti tik lielā dziļumā.
Pārskats Noturīgo organisko piesārņotāju bioakumulācija dziļākajā okeāna faunā ir publicēts Nature Ecology & Evolution un to var lasīt šeit
Divernet — lielākais Online Resurss nirējiem
21-Feb-17
