Koraļļu rifu augšanu nopietni nomāks paskābināšanās pirms gadsimta beigām, ja netiks samazinātas oglekļa dioksīda emisijas, liecina starptautiskās zinātnieku grupas veiktie pētījumi par Austrālijas Lielo barjerrifu.
Tiek uzskatīts, ka viņu eksperiments ir pirmais, kurā oglekļa dioksīds tika apzināti pievienots jūras ūdenim, lai to paskābinātu, pirms tam ļāva plūst pāri dabiskajam koraļļu rifam.
Skābuma līmeņi tika noteikti, lai atspoguļotu prognozes par CO2 emisijām līdz gadsimta beigām, un tiek apgalvots, ka konstatējumi pirmo reizi parāda skābuma negatīvo ietekmi uz veselām rifu ekosistēmām, nevis atsevišķiem organismiem vai sugām.
ASV zinātnieces Rebeka Olbraita no Kalifornija Zinātņu akadēmija un Kens Kaldeira no Kārnegi zinātnes institūta Vašingtonā vadīja pētījumu, kas publicēts Nature.
Pirms diviem gadiem viņi veica pretēju eksperimentu, kurā viņi bija padarījuši jūras ūdeni, kas plūst pāri koraļļu rifam, sārmaināku, kas atspoguļo apstākļus pirms 100 gadiem.
Tas parādīja, ka koraļļi pozitīvi reaģēja uz "antacīdu" ārstēšanu. Nesenajā pētījumā, kas tika veikts nelielā GBR koraļļu līcī ar nosaukumu One Tree Island, komanda efektīvi radīja rifam "grēmas".
Oglekļa dioksīds tiek izdalīts atmosfērā, sadedzinot ogles, naftu vai gāzi, kā arī uzsūcas jūras ūdenī, ar kuru tas reaģē, veidojot ogļskābi. Tas nomāc dabisko pārkaļķošanās procesu, kurā aug koraļļu rifi.
"Mūsu atklājumi sniedz pārliecinošus pierādījumus tam, ka okeāna paskābināšanās, ko izraisa oglekļa dioksīda emisijas, nākotnē ievērojami palēninās koraļļu rifu augšanu, ja vien mēs strauji un strauji nesamazināsim siltumnīcefekta gāzu emisijas," sacīja Olbraita.
"Koraļļu rifi piedāvā ekonomiskas iespējas apkārtējām kopienām no zvejniecības un tūrisma, taču man šis rifs ir skaists un daudzveidīgs dzīvības izplūdums, ko mēs kaitējam ar oglekļa dioksīda emisijām," sacīja Kaldeira.
"Rifu iemītniekiem nav ne mirkli, ko zaudēt, veidojot energosistēmu, kas neizmet atkritumus debesīs vai jūrā."
Divernet — lielākais Online Resurss nirējiem
16-Mar-18
