NIRŠANAS ZIŅAS
Uz vraka atrastas lielas “propagandas” zivis
Ūdenslīdējs apskata koka mucu. (Attēls: Brets Seimūrs)
Vēl viens labi saglabājies Baltijas jūras kuģa vraks atsakās no saviem noslēpumiem – šoreiz atklājas liela zivs, ko 15. gadsimta Dānijas karalis plānoja izmantot, cenšoties ieņemt Zviedrijas troni.
Karalis Džons tikai nesen bija ieņēmis Dānijas troni 1495. gadā, kad viņš nosūtīja delegāciju uz sava flagmaņa. Gribshunden uz Kalmāru Zviedrijā sarunām ar separātistu spēkiem Stena Stēra vecākā vadībā. Džons plānoja pretendēt uz Zviedrijas troni, un viņa kuģis bija piekrauts ar precēm, kas paredzētas, lai demonstrētu Dānijas bagātību un varu.
Taču 35 m garais kuģis aizdegās un nogrima ar visām rokām no Ronenbijas tagadējā Zviedrijas dienvidaustrumu daļā. Tas atradās aptuveni 10 m dziļumā gandrīz 500 gadus, pirms 1970. gados to atrada vietējie nirēji, un arheologi par tā esamību uzzināja tikai 2000. gadā, apstiprinot tā identitāti 2013. gadā.
Tagad tas tiek uzskatīts par pasaulē vislabāk saglabājušos kuģa paraugu, ko Kristofers Kolumbs izmantoja, lai kuģotu pa Atlantijas okeānu,
40 jūras arheologu komanda no 10 valstīm Zviedrijas Lundas un Sēderternas universitāšu un Blekinges muzeja vadībā veica trīs nedēļu niršanu. Gribshunden pagajušais gads, septembrī ziņoja Divernet.
Viņu atradumi ietvēra vienu no agrākajiem šaujamieročiem, kas jebkad atrasti uz kuģa vraka, alus mucas un kronī iegravētu tankardu, kā arī raksturīgos stores kaulus un skavas (kaulu plāksnes). Iepakots koka mucā, pētnieki uzskatīja, ka tā ir Eiropas suga (Acipenser sturio) atrasts Baltijas jūrā 15. gadsimtā.
Tomēr DNS analīze tagad atklāja, ka tā bija retāk sastopamā Atlantijas šķirne, kas būtu bijusi tā, lai iespaidotu tā laika zviedrus.
Atlantijas store (Acipenser oxyrinchus) mūsdienās ir praktiski izmiris. Pētījums arī parādīja, ka tas bija 2 m garš, un pat tika analizēts, kā tas tika sagriezts.
"Man šis ir bijis ieskats tajā, kā izskatījās Baltijas jūra, pirms mēs tai iejaucāmies," sacīja Marija Hansone, Lundas universitātes molekulārā biologe, kas veica DNS analīzi.
"Tagad mēs zinām, ka Atlantijas store, iespējams, bija daļa no ekosistēmas. Es domāju, ka zemūdens DNS izmantošanai šādā veidā varētu būt liels potenciāls, lai varētu atjaunot to, kā tas izskatījās iepriekš.
28 augusts 2020
Tika teikts, ka atklājums uzsver stores augsto statusu. Zivis novērtēja tās ikru, mīkstuma un peldpūšļa dēļ, ko izmantoja stikla kolagēna ražošanai, no kura tika iegūta zelta krāsa.
"Karaļa pieliekamais store bija propagandas rīks, tāpat kā viss kuģis," sacīja Lundas universitātes jūras arheologs un projekta koordinators Brendans P Folijs. "Viss uz šī kuģa pildīja politisku funkciju, kas ir vēl viens elements, kas padara šo atklājumu īpaši interesantu."
Nozīmīgās zivis tagad ir tēma rakstu žurnālā Journal of Archaeological Science.
Pat bez stores palīdzības Džonam pēc diviem gadiem izdevās kļūt par Zviedrijas karali.
