NIRŠANAS ZIŅAS
Ūdenslīdēju aptauja atklāj jūras zvaigznes epidēmiju
Saulespuķu jūras zvaigzne. (Attēls: Sems Vilsons)
Zinātnieki to raksturo kā lielāko slimību epidēmiju, kas jebkad novērota savvaļas jūras dzīvniekiem, un pēdējo sešu gadu laikā jūraszvaigznes izšķērdēšanas sindroms Klusā okeāna piekrastē no Meksikas līdz Aļaskai ir nogalinājis miljoniem jūras zvaigznes.
Slimība, kas skar 20 sugas, izraisa jūras zvaigžņu ekstremitāšu nokrišanu, pirms to ķermenis sadalās šķidrumā.
Tiek uzskatīts, ka epidēmija notiek dabiski, taču jauns zinātnisks pētījums par akvalangistu sniegtajiem datiem liecina, ka klimata pārmaiņas, šķiet, ir novājinājušas jūras zvaigznes, padarot tās uzņēmīgākas pret šo slimību.
18 februāris 2019
Pētnieki no universitātēm Ziemeļamerikā un citur koncentrējās uz smagi cietušo parasto saulespuķu jūras zvaigzni (Pycnopodia helianthoides), kas tagad ir izskausts lielākajā daļā tā diapazona.
Pētnieki atklāja, ka ūdenslīdēji retāk ieraudzīja dzīvas jūras zvaigznes piekrastes ūdeņos, kad ūdens temperatūra bija neparasti augsta. Pētījuma ietvaros nebija iespējams noteikt, kāpēc siltajiem ūdeņiem vajadzētu būt šādai ietekmei, taču viņi domāja, ka paaugstināta temperatūra ietekmēja jūras zvaigžņu vienkāršo imūnsistēmu.
Aptauja arī apstiprināja, ka jūras zvaigznes masveida izmiršanai ir domino efekts uz okeāna ekosistēmām. Bez jūras zvaigznēm, brūnaļģes ēdošie jūras eži vairojās un nekontrolēti ēd brūnaļģu mežu biotopus, no kuriem ir atkarīgas daudzas citas sugas.
Pētījums ir publicēts Zinātnes attīstība.
- BRITU AKVANVIRĪJS, kurš nomira Tenerifē pēc sirdslēkmes 14. februārī, Kā ziņots Divernet, has been named as Andrew Littler, a driver from Coalville, Leics. He was on brīvdiena with his wife to celebrate their 32nd wedding anniversary.
