NIRŠANAS ZIŅAS
Filmas veidotāji atbrīvoti no apgānīšanas vraka
Henriks Evertsons
Vai zemūdens filmu veidotāji var apgānīt vraku, vienkārši iemūžinot tā attēlus?
Juridisks lēmums, kas pieņemts 8. februārī, varētu būt atbildējis uz šo jautājumu, taču tas tika darīts tehniski. Zviedrijas tiesa attaisnoja divus vīriešus, kas tika apsūdzēti par likuma svētuma pārkāpšanu Igaunija prāmis, kas pirms 27 gadiem nogrima Baltijas jūrā Eiropas lielākajā miera laika katastrofā jūrā.
Kuģis nogāzās mazāk nekā stundas laikā, 28. gada 1994. septembrī regulāri braucot no Tallinas Igaunijā uz Stokholmu. Tikai 137 no gandrīz 1000 pasažieriem un apkalpes izdzīvoja.
2019. gada septembrī zviedru valoda foto-žurnālists un filmu veidotājs Henriks Evertsons un dziļjūras analītiķis Linuss Andersons nosūtīja ROV, lai uzņemtu 80 m dziļā vraka attēlus. Uzņemts piecu daļu Discovery Channel dokumentālo filmu seriālam “Igaunija – atradums, kas maina visu”, dramatiskajos zemūdens kadros atklājās 4 x 1.2 m caurums kuģa korpusa labajā pusē.
Eksperti secināja, ka iemesls, iespējams, bija trieciens ar 1000-5000 tonnu smagu priekšmetu, kas pārvietojās ar ātrumu 2-4 mezgli.
Tas radīja šaubas par oficiālo spriedumu, ka bloķēšanas sistēma Igaunija's priekšgala durvis bija bojātas, kas ļāva applūst automašīnas klājam un izraisīja prāmja apgāšanos.
Kampaņas dalībnieki jau sen apgalvoja, ka tas nebūtu izraisījis tik strauju nogrimšanu un ka skaļš troksnis, kas dzirdēts agrāk naktī, varēja liecināt par sprādzienu vai sadursmi ar karakuģi vai zemūdeni. Dokumentālā filma atkārtoti aicināja pārbaudīt vraku.
Zviedrija, Igaunija un Somija 1995. gadā vienojās neglābt vraku un saskaņā ar savu “Igaunijas likumu” pasludināja par nelikumīgu traucēt viņu iecelto kapa vietu.
Filmas veidotājiem draudēja naudas sods vai cietumsods uz laiku līdz diviem gadiem, taču viņi apgalvoja, ka viņu rīcību aizsargā Zviedrijas vārda brīvības un informācijas likumi.
12 februāris 2021
Gēteborgas apgabaltiesa noliedza, ka šāda aizsardzība nodrošinātu "carte blanche" noziedzīgu darbību veikšanai. Tomēr, lai gan pāris bija pārkāpis Igaunijas likumu, tiesa nolēma, ka viņus nevar saukt pie atbildības, jo viņi atradās uz kuģa, kas peld ar Vācijas karogu starptautiskajos ūdeņos.
Vācija nebija parakstījusies Igaunijas likumam, tāpēc tā piemērošana šajā gadījumā būtu starptautisko jūras tiesību pārkāpums, norādīja tiesa. Zviedrijas prokuroram vēl ir jāizlemj, vai pārsūdzēt spriedumu.
Zviedrija un Somija nesen atcēla aizliegumus nirt vraku, un citā šonedēļ Igaunijas valdība piekrita piešķirt 3 miljonus eiro jaunai zemūdens izmeklēšanai, ko veiks tās Drošības izmeklēšanas birojs.
