Cilvēku traucēšana Lielbritānijas roņu populācijai kļūs par noziedzīgu nodarījumu, ja pagājušajā nedēļā parlamentā iesniegtais likumprojekts tiks pieņemts likumā. Ierosināja Tracey Crouch, konservatīvā deputāte no Chatham & Aylesford, un tas tika pirmajā lasījumā 9. februārī.
Roņu (aizsardzības) likumprojekts grozītu esošo 1981. gada Wildlife & Countryside Act. Tas jau ir noziedzīgs nodarījums, ja roņs "paņemts, ievainots vai nogalināts" 12 jūras jūdžu rādiusā no Lielbritānijas krasta, taču grozījums arī liktu ikvienam, kurš tīši vai neapdomīgi traucē vai uzmācas ronim, kas vainīgs pārkāpumā.
Tas Lielbritānijas tiesību aktos liktu roņu aizsardzību uz tādu pašu pamatu kā vaļiem un delfīniem, un nebūtu pamatoti apgalvot, ka dzīvniekus traucējis cilvēka suns, kuģis vai drons.
Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā trešdaļa pasaules pelēko roņu populācijas, Kraučs sacīja Pārstāvju palātai, skaidrojot, ka kā globāli reta suga tā ir līdzvērtīga Āfrikas ziloņiem. Apvienotajā Karalistē ir arī 30% Eiropas parasto roņu, ko viņa raksturoja kā "satraucošu samazināšanos".
"Es biju sajūsmā, kad uzzināju no Londonas Zooloģijas biedrības, ka jaunākajā populācijas aptaujā tika lēsts, ka Temzas estuārā dzīvo 700 balto roņu un 3,000 pelēko roņu," sacīja Kruučs.
"Kā Medvejas deputāts man bija prieks atklāt, cik daudz roņu tiek piesaistīti Medvejas un Svelas estuāriem, lai atpūstos un mazuļus uz lieliskajiem dubļu līdzenumiem un sāļa purva dzīvotnēm, jo ir daudz upuru, tostarp salakas un jūras asaru." Viņa sacīja, ka Medveja ir lielākā zivju neņemšanas zona Apvienotajā Karalistē, un tā ir "ideāls restorāns roņiem".
Roņi kā galvenie plēsēji palīdzēja uzturēt līdzsvarotu jūras ekosistēmu, kā arī varēja veicināt piekrastes ekonomiku kā tūristu piesaistes objektus, sacīja Kraučs, lai gan viņi saskārās ar tādām problēmām kā biotopu zudums un ķīmiskais un plastmasas piesārņojums.
Lai gan šādiem elementāriem apdraudējumiem bija nepieciešami globāli risinājumi, risinot cilvēku radītās problēmas, kas saistītas ar roņiem, kas definēta kā jebkura darbība, kas izjauc roņu izkļūšanu no apdzīvotas valsts, reaģējot uz uztveramiem draudiem, bija tas, ko Parlaments varēja panākt, “nelieliem uzlabojumiem spēkā esošajos tiesību aktos”.
Citējot suņa uzbrukumu populāram ronim netālu no Hamersmita tilta pie Temzas upes pagājušajā gadā, Kraučs sacīja: “Sadarbojoties ar Mēriju Testeri, es zinu, ka Britu ūdenslīdēju jūras dzīvības glābšana mediķis, kurš bija atbildīgs par Frediju, kā viņš sagādāja prieku gan vietējai sabiedrībai, gan apmeklētājiem, īpaši bloķēšanas laikā.
"Diemžēl Fredija gūto ievainojumu rezultātā tika pieņemts lēmums viņu atlaist." Suņa saimniece bija advokāte Rebeka Sabena-Klēra QC. Lai gan atklātās vietās suņi nav jātur pie pavadām, tas ir nelikumīgi, ja tiek uzskatīts, ka tie ir “bīstami nekontrolējami”, taču Metropolitēna policija nerīkojās.
Šā gada janvārī kāds vārdā nenosaukts skrējējs Anglijas ziemeļaustrumos ignorēja roņu pārvaldnieku ieteikumus un tuvojās vairāk nekā 100 roņu grupai, kas atradās uz akmeņiem, izraisot drūzmēšanos. Jorkšīras roņu grupa vēlāk apstiprināja, ka viņa neapdomīgā rīcība būtu radījusi daudzus ievainojumus un, iespējams, novedusi pie dažu mazuļu nāves.
Neatkarīgi no tā, vai traucējumi ir tīši, neapdomīgi vai nolaidīgi, tie rada stresu un izšķērdē roņu dzīvībai svarīgās enerģijas rezerves, bieži vien izraisot traumas, sacīja Kraučs, savukārt lauztas ribas vai žokļi var izrādīties nāvējoši.
Pagājušā gada pavasarī valdība strādāja ar Roņu alianse uzsākt informēšanas kampaņu “Dodiet roņiem vietu”, iesakot sabiedrībai turēties tālāk no roņiem, nekad tos nebarot, turēt suņus pie pavadas un nest visus metienus mājās.
Atbildot uz parlamenta lūgumrakstu, tā arī apstiprināja, ka finansēs saistītos apzīmējumus Temzas krastos, un Kraučs cerēja, ka tas tiks attiecināts uz citām vietām, piemēram, Medveju, kur roņi varētu būt apdraudēti.
Trīsdesmit dabas aizsardzības organizācijas iepriekš bija parakstījušas vēstuli premjerministram, aicinot steidzami rīkoties saistībā ar roņu izjaukšanu. Paredzams, ka ar vairāku partiju atbalstu Krauča priekšlikumam likumprojekts otrajā lasījumā tiks pieņemts piektdien, 18. martā.