Kuģu vraki Īrijas ūdeņos, kuriem nav zināms īpašnieks, kļūs par valsts īpašumu, ja tiks apstiprināti jauni tiesību akti, ko ierosinājis valsts Kultūras mantojuma departaments, savukārt esošie komerciālie glābšanas tiesību akti vairs neattiektos uz vrakiem, kas tiek uzskatīti par vēsturiskiem.
"Ja šis tiesību akts tiks pieņemts, tas būtiski pastiprinās arheoloģiskā mantojuma aizsardzību, lai to varētu baudīt nākamās paaudzes," parlamenta apvienotajai komitejai sacīja Mājokļu, pašvaldību un mantojuma departamenta valsts ministrs Malkolms Nūnans.
Pagājušajā nedēļā (27. janvārī) Noonan iesniedza komitejai plānu aizstāt valsts 1930.–2014. gada Nacionālo pieminekļu likumus ar jaunu Pieminekļu un arheoloģijas likumprojektu.
Priekšlikumā ietverta pārklāšanās sistēmu aizstāšana ar vienotu pieminekļu reģistru, kurā būtu iekļauti vēsturiskie vraki un "zemūdens kultūras arheoloģiskie objekti". Ja tas tiek definēts šādi, vraks būtu juridiski aizsargāts, izmantojot licencēšanas prasību.
Noonan vēlas arī ieviest likumā noteiktu ziņošanas shēmu par jaunatklātām arheoloģiskajām vietām, par visiem atradumiem ziņojot Īrijas Nacionālajam muzejam, un ieviest noteikumus, lai novērstu zagtu kultūras vērtību nelikumīgu ievešanu un glabāšanu.
Mantojuma konvencijas
Īrijai būtu arī iespēja piemērot starptautiskās konvencijas par kultūras mantojuma aizsardzību.
1972. gada UNESCO konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, ko Īrija ratificēja 1991. gadā, pirmo reizi Īrijas tiesību aktos dos pamatu terminam “Pasaules mantojuma īpašums”. Un 1970. gada UNESCO konvencija par līdzekļiem, lai aizliegtu un novērstu kultūras vērtību nelikumīgu importu, eksportu un īpašumtiesību nodošanu; un tiktu ratificēta 1995. gada UNIDROIT konvencija par zagtiem vai nelikumīgi izvestiem kultūras priekšmetiem.
Vēsturiskie vraki un zemūdens arheoloģiskie objekti, kuriem nav zināms īpašnieks, tiktu uzskatīti par valsts īpašumu, savukārt komerciālās glābšanas likums – jo īpaši tiesības tikt atzītam par glābēju valdījumā vai pieprasīt glābšanas atlīdzību – vairs neattiektos uz vēsturiskiem vrakiem.
Saskaņā ar jauno integrēto licencēšanas sistēmu vienu licenci varētu izmantot, lai atļautu virkni darbību, ko regulē likumprojekts. Tiks ieviests likumā noteikts apelācijas process, kas aptvertu regulējošos lēmumus.
Tiks ieviesti vismaz trīs likumā noteiktie inventarizācija (arhitektūras mantojums, arheoloģiskās vietas un vēsturiskie vraki). Sodi par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar ierosināto likumprojektu būtu līdz pat pieciem gadiem cietumā un 10 miljonu eiro naudassods.
Īrijas valdības likumprojektiem pirms likuma parakstīšanas ir jāiziet pieci posmi gan Dáil, gan Seanad.
Ir zināms, ka Atlantijas okeāna ziemeļdaļā ap Īriju atrodas aptuveni 15,000 2018 kuģu vraku, lai gan lielākā daļa nav kartēta. XNUMX. gadā Īrijas Nacionālais pieminekļu dienests ieviesa online Vraku skatītājs parāda vairāk nekā 3,500 zināmu vietu atrašanās vietu 920,000 16 kvadrātkilometru platībā, kas datētas ar 22. gadsimtu. Tiek lēsts, ka tie veido XNUMX% no kopējā Īrijas valdības uzskaites apjoma.
Starp tiem ir slavenākais, Lielbritānijas transatlantiskais laineris RMS Lusitania, kuru 1915. gadā torpedēja zemūdens laiva un kas atrodas dziļumā, kas pārsniedz 90 m. Kara kaps ir aizsargāts saskaņā ar Valsts pieminekļu likumu.
2015. gadā vraka īpašnieks amerikānis, nelaiķis Gregs Bemiss, apsūdzēja Īrijas valdību par "kuģa vraka nodošanu pirātiem un dārgumu meklētājiem" stingru noteikumu dēļ, kas, viņaprāt, kavēja viņa spēju organizēt niršanu ar akvalangu, lai atgūtu artefaktus.
Bet nākamajā gadā telegrāfs domāja glabāt norādes uz Lusitania’s nogrimšanas vieta tika atrasta, pēc tam nokrita un pazuda, kad tika pacelta atkopšanas misijas laikā.
Toreizējā mantojuma ministre tika pakļauta spiedienam, kad parlamentā tika uzdoti jautājumi par to, kāpēc ūdenslīdējam ir ļauts veikt atgūšanu bez arheologa pavadības.
