NIRŠANAS ZIŅAS
Muzejs, kas ir nodots īpašumā pasažieru laineris RMS Lusitania ir aicinājusi Īrijas valdību atvieglot licencētiem ūdenslīdējiem slavenā kuģa vraka artefaktu atgūšanu.
Vraka ilggadējais īpašnieks ASV Gregs Bemiss vakar (7. maijā) to oficiāli prezentēja Kinseilas muzeja Old Head of Kinsale muzejam Īrijā, 104 gadus pēc dienas pēc tam, kad Cunard transatlantisko laineri nogremdēja zemūdens laiva.
240 m Lusitania, tobrīd pasaulē lielākais kuģis, bija aizgājis NY un viņa tuvojās Liverpūlei, kad viņu torpedēja U-20 7. gada 1915. maijā. Pagaidām ir noslēpums par precīzu sekundārā sprādziena cēloni, kas notika dažas sekundes pēc torpēdas trieciena korpusam, bet 18 minūšu laikā kuģis bija nogrimis.
Izdzīvojušais bija 761, bet nogrimšana prasīja 1198 cilvēku dzīvības, kas ir traģēdija, kas globālo sabiedrisko domu pagrieza pret Vāciju.
Vraks atrodas labajā pusē 91 m dziļumā, aptuveni 11 jūdzes no Kinseilas bākas. Tas ir kara kaps, ko aizsargā Zemūdens mantojuma rīkojums saskaņā ar Īrijas nacionālajiem pieminekļu aktiem.
Riska kapitālistam Bemisam pieder vraks un licencēta niršana ar akvalangu šajā vietā kopš 1960. gadsimta XNUMX. gadu vidus, lai pierādītu otrā sprādziena cēloni, kas, pēc viņa domām, notika no neitrāla pasažieru kuģa, kas veda munīciju.
Viņš jau pirms četriem gadiem atvērtajam bezpeļņas muzejam uzdāvinājis vairākus atgūtos artefaktus. Kuģa galvenais telegrāfs bija 2017. gadā audzināja nirējs Eoins Makgerijs, pēc tam, kad iepriekšējā gadā tika atgūts cits telegrāfs un pjedestāls.
Tāpat 2017. gadā muzejs atklāja a Lusitania memoriālais dārzs, un tagad tā plāno izveidot "pilna mēroga" muzeju, lai pieminētu vraku.
Kons Heiss no muzeja pastāstīja Īrijas raidorganizācijai RTE, ka Lusitania kaut kādā ziņā bija aizmirsts kuģis, neskatoties uz to, ka vēsturiski tam ir lielāka nozīme nekā kuģim Titānisks, kas bija nogrimis pirms trim gadiem,
Viņš pauda cerību, ka Īrijas valdība apsvērs iespēju mīkstināt stingros noteikumus par vraka niršanu izpētei un artefaktu atgūšanai.
Novēlējums stājas spēkā vai nu tad, kad muzejs ir uzcelts, pēc Bemisa nāves, vai arī tad, kad viņš uzraksta vēstuli, lai to izpildītu. Multimiljonārs sacīja RTE, ka ir "apkaunojoši" apsvērt, cik daudz naudas viņš ir iztērējis Lusitania.
"Šī mēneša beigās man paliks 91 gads," viņš teica, "un ir pienācis laiks piesaistīt dažus jaunus cilvēkus, kas atbild par muzeja izpēti un izpēti un artefaktu atgūšanu."
