NIRŠANAS ZIŅAS
Trūkstošais O2 rada spiedienu uz haizivīm
Zilā haizivs. (Attēls: Kīts Hiskoks)
Samazinot jūras ūdenī izšķīdinātā skābekļa daudzumu, klimata pārmaiņas padara zilās haizivis vēl neaizsargātākas pret zveju, nekā tās bija iepriekš.
Tas ir Apvienotās Karalistes Jūras bioloģiskās asociācijas (MBA) veiktā pētījuma secinājums ar institūtiem Portugālē un Spānijā. Zinātnieki savu projektu raksturo kā pirmo, kas pārbauda, vai okeānos paplašinošās skābekļa minimālās zonas (OMZ) spiež haizivis tuvāk virsmai un atvieglo zvejniecības laupījumu.
Klimata izraisīta okeāna deoksigenācija izraisa pastāvīgo OMZ, kas parasti atrodas 200–800 m dziļumā, izplešanos gan horizontāli, gan vertikāli. Tam ir būtiska ietekme uz lielām zivīm, kurām ir augsts skābekļa pieprasījums, piemēram, pelaģiskās haizivis, saka MBA, kas ir īstenojusi piecus gadus ilgu projektu Ocean Deoxyfish.
Pagājušā gada aprīlī DIVERNET ziņoja, ka profesors Deivids Simss no MBA un Sauthemptonas universitātes projekta atbalstam tika piešķirta ES dotācija 2.5 miljonu eiro apmērā.
Pētnieki ir pētījuši Rietumāfrikas OMZ paplašināšanās ietekmi uz zilajām haizivīm, kuras kā pasaulē visplašāk izplatītās haizivis ceļo pa veseliem okeāna baseiniem un nirst līdz 1600 m dziļumā. Personas tika marķētas ar satelītu, lai reģistrētu maksimālo niršanas dziļumu OMZ un apkārtējos Ziemeļatlantijas apgabalos.
"Daudzu mēnešu laikā izsekojot zilo haizivju kustības un niršanas uzvedību ar satelītu, mēs varējām redzēt, kā tās pārvietojas virszemes ūdeņos, lai izvairītos no dziļākiem, skābekļa deficīta ūdeņiem," sacīja pētījuma līdzdalībnieks profesors Simss.
Komanda arī izsekoja zvejas kuģu kustības, izmantojot GPS.
"Mēs atklājām, ka Rietumāfrikas OMZ ir āķu jedu zvejas vieta ar lielāku zilo haizivju nozveju, ko, visticamāk, izraisīja biotopu saspiešana virszemes ūdeņos," ziņoja pirmā pētījuma autore Dr. Marisa Vedor no Porto un Lisabonas Universidādes.
25 janvāris 2021
Zilās haizivis ir ļoti jutīgas pret nozveju, ko veic zvejniecības, kas meklē to augsto vērtību spuras, saka MBA.
Tās veido 90% no kopējās ziņotās pelaģisko haizivju nozvejas Atlantijas okeānā, un, lai gan IUCN klasificējusi kā tuvu apdraudētu, šai sugai visā pasaulē ir noteikti daži nozvejas ierobežojumi.
"Mūsu rezultāti liecina, ka ir nepieciešami pārvaldības pasākumi, lai mazinātu okeāna deoksigenācijas ietekmi uz haizivju nozvejas ātrumu, kas šķiet ievērojami augstāks par dziļajiem ūdeņiem ar zemu skābekļa saturu," sacīja profesors Sims. "Var būt vajadzīgas aizsargājamās jūras teritorijas ap OMZ, lai nākotnē aizsargātu haizivis, jo okeāni turpina attīrīties no skābekļa."
