NIRŠANAS ZIŅAS
Jauns valis Meksikas līcī
Rīsu valis Meksikas līcī. (Attēls: NOAA zvejniecība)
11.5 m garš vaļis, kas pirms diviem gadiem nokļuva pie Floridas Evergleidas Nacionālā parka, ir izrādījies zinātnei iepriekš neatpazīta suga. Jaunā suga, kas nodēvēta par Rīsa vali, jau ir klasificēta kā kritiski apdraudēta.
Pieaugušais vīrietis ar nepietiekamu svaru 2019. gadā tika nomazgāts Sandy Key pilsētā, un autopsija parādīja, ka viņš bija norijis plastmasu. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tā ir Braida vaļu apakšsuga Meksikas līcī, taču turpmākā pārbaude liecina, ka tā ir atsevišķa šķirne.
Vaļa mirstīgās atliekas tika apraktas, bet pēc tam dažus mēnešus vēlāk Smitsona Nacionālā dabas vēstures muzeja komanda nogādāja skeletu Vašingtonā.
Tur Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) zivsaimniecības zinātniece Dr. Petija Rozela (Petija Rozela), pētījuma vadošā autore, kas tikko publicēta žurnālā Marine Mammal Science, sadarbojās ar NOAA zinātniekiem un līdzautoriem Linsiju Vilkoksu un Dr Kītu Mulinu, lai pētītu mirstīgās atliekas.
No galvaskausa analīzes viņi varēja identificēt atšķirīgās īpašības, savukārt atsevišķa vaļa ģenētisko datu analīze sniedza otru pierādījumu līniju.
Tiek lēsts, ka uz planētas ir mazāk nekā 100 Rīsu vaļu, un sugai ir aizsargāts statuss. Tas tika nosaukts Balaenoptera rīsi par godu ASV biologam Deilam Raisam, pirmajam pētniekam, kurš atpazina to, kas tolaik tika uzskatīts par Braida vaļu apakšsugu Meksikas līcī.
7 februāris 2021
Rīsa vaļi sver līdz 27 tonnām un izaug līdz 13 m gari – Braida vaļi ir vieglāki līdz 25 tonnām, bet to maksimālais garums ir 15 metri.
Ir maz zināms par to paredzamo dzīves ilgumu, lai gan cieši radniecīgas sugas sasniedz dzimumbriedumu 9 gadu vecumā un dzīvo apmēram 60 gadus. Galvenie draudi ir kuģu triecieni, okeāna troksnis, enerģijas izpēte un ražošana, naftas noplūdes, zvejas rīku sapīšanās un okeāna atkritumi.
**** TIKmēr Dienvidamerikas Klusā okeāna piekrastē plašā satelītu izsekošanas apsekojumā ir atklāts zilo vaļu modelis, kas pastāvīgi zigzagās, lai izvairītos no līdz pat 1000 kuģu, kas katru dienu šķērso to barošanās vietas Čīles ziemeļu Patagonijas reģionā.
Zilie vaļi (Balaenoptera musculus), lielākais dzīvnieks uz Zemes, var baroties ar kriliem, padarot tos neaizsargātus pret kuģu triecieniem. "Lielākajā daļā valstu nereģistrēti gadījumi, ierobežota uzraudzība un nepietiekami dokumentēti incidenti ir liedzuši precīzi novērtēt patieso sadursmju izplatību," raksta pētnieki no Čīles, Argentīnas un ASV, kuru pētījums tikko publicēts žurnālā Science Reports.
Čīles piekrastes ūdeņi ir galvenā vasaras barošanās un barošanās vieta Klusā okeāna dienvidu daļas zilo vaļu populācijai, kuru skaits ir tikai daži simti. Tajos ir arī viena no pasaulē lielākajām lašu audzēšanas nozarēm, kas nodrošina līdz pat 83% no satiksmes.
Grupa pētījumā atzīmēja un izsekoja 15 zilos vaļus un tagad aicina pieņemt tiesību aktus, lai sezonāli novirzītu intensīvo kuģu satiksmi vai ieviestu ātruma ierobežojumus, kas varētu samazināt gan kuģu triecienu, gan trokšņa apdraudējumu vaļiem.
