NIRŠANAS ZIŅAS
Tā kā nirēji ziņo, ka vienā niršanas reizē Kipras apkārtnē ir redzējuši 20 vai vairāk lauvu zivis, jūras dabas aizsardzības speciālisti ir sarīkojuši pirmo organizēto kauju sēriju Vidusjūras austrumu salas piekrastes ūdeņos.
Noskatieties, kas notiek, ja jūs iedūrīs invazīvas indīgas lauvu zivs smailes.
Lionfish, Indijas un Klusā okeāna dzimtene, pirmo reizi tika reģistrēta pie Kipras aptuveni pirms pieciem gadiem. Viņi ieradās, kad Vidusjūras ūdeņi sasiluši un Suecas kanāla paplašināšanās atviegloja viņu maršrutu no Sarkanās jūras.
To skaits ir strauji pieaudzis, jo ar viņu indīgajiem muguriņiem nav nevienas citas sugas, kas tām būtu priekšlaicīga, un katra lauvu zivs mātīte var radīt pat divus miljonus olu gadā.
Jaunās lauvu zivis ātri nobriest, patērējot vietējās zivis un vēžveidīgos, kad tās kolonizē rifu sistēmas. Tagad šī suga ir atzīta par ekoloģiski kaitīgāko Vidusjūrā.
Kopš 2017. gada septembra zinātnieki no Plimutas Universitātes Apvienotajā Karalistē ir sadarbojušies ar iestādēm Kiprā, piemēram, Jūras un vides pētniecības laboratoriju, pie četru gadu projekta RelionMed, ko finansē no 1.68 miljoniem eiro no ES LIFE programmas.
Izkaušana kopā ar aptaujām, lai novērtētu sabiedrības attieksmi pret lauvu zivīm, ir daļa no šī projekta.
"Ir pasaules daļas, kur lauvu zivis ir daļa no dabiskās ekosistēmas," saka jūras biologs profesors Džeisons Hols-Spensers no Plimutas universitātes.
"Vēl nesen Vidusjūra nebija pietiekami silta, lai tās varētu iebrukt, bet tagad tā ir, un lauvu zivis arvien vairāk kolonizē šos ūdeņus, radot nopietnus biotopu iznīcināšanas un sugu izzušanas draudus.
“Ja mēs nerīkosimies tagad, var tikt nodarīts ilgstošs kaitējums videi un ekonomiskam. Piekrastes kopienas paļaujas uz šiem ūdeņiem zvejai un tūrismam, tāpēc izmaiņām ir sekas. Šo invazīvo sugu izkaušana ir vienīgais efektīvais veids, kā samazināt to skaitu un nodrošināt, ka aizsargājamās jūras teritorijas turpina atjaunoties.
