NIRŠANAS ZIŅAS
Okeāna baltspuru haizivis, suga, kas ir īpaši populāra nirēju vidū un pirms dažām desmitgadēm bija visizplatītākā pelaģiskā haizivis tropu okeānos, visā pasaulē ir pārklasificētas no neaizsargātās uz kritiski apdraudētām, un ziņots par postošu populācijas samazināšanos līdz pat 98%.
Ziņas, kas ir daļa no IUCN Sarkanā saraksta atjauninājuma par 29 haizivju, raju un raju sugu aizsardzības statusu, sakrita ar neveiksmi Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zivsaimniecības komisijas (WCPFC) ikgadējā sanāksmē, kurā dalībvalstis tika nolemtas. vienoties par uzlabotu sugas aizsardzību.
Arī lasīt: Bahamu salu lielās haizivs trifecta
WWF International ir aprakstījis gandrīz 95% okeāna balto smailes populācijas samazināšanos Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā kā "katastrofālu". Savvaļas dabas aizsardzības labdarības organizācija bija mudinājusi WCPFC pieņemt atjaunošanas plānu, lai glābtu sugas no izzušanas apgabalā, kas aizņem gandrīz 20% no Zemes virsmas.
Tā arī vēlējās uzlabot citu haizivju un raju nožēlojamo stāvokli, kuru mērķis ir starptautiskā haizivju spuru tirdzniecība un piezveja Klusā okeāna tunzivju zvejniecībā. Tomēr sanāksme, kas tika slēgta 11. decembrī, beidzās ar vilšanos, norāda WWF.
"Komisijas ikgadējā sanāksme bija pirmā reālā iespēja dalībvalstīm rīkoties saskaņā ar šiem satraucošajiem atklājumiem," teikts tajā. "Diemžēl viņi neizturēja izaicinājumu. Okeāna baltā haizivs traģiskā situācija tikšanās laikā netika būtiski risināta, un nebija iespējas pat apsvērt tik nepieciešamo atjaunošanas plānu kā risinājumu.
Dalībvalstis pieņēma atjauninātu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu (CMM) attiecībā uz haizivīm, tostarp pirmo reizispuras-dabiski piesaistīts” politika. Pasaules Dabas fonds norādīja, ka, lai gan tas bija visefektīvākais veids, kā izskaust haizivju spuru atdalīšanu jūrā, politika ietvēra arī alternatīvu pasākumu kopumu, kas varētu ierobežot tās efektivitāti.
CMM stājas spēkā 1. gada 2020. novembrī, izņemot Indonēziju, pasaulē lielāko haizivju ķērāju, kas pieprasīja pagarinājumu līdz 2021. gadam.
Komisija arī neapstiprināja efektīvu stiepļu pēdu (zvejas rīku, caur kuru haizivis nevar iekost) aizliegumu — pārbaudītu metodi haizivju nāves gadījumu samazināšanai —, lai gan tā piekrita pieņemt vadlīnijas par haizivju drošu atbrīvošanu, lai samazinātu ar piezveju saistīto mirstību. Spēkā esošais nozvejas un paturēšanas aizliegums paliktu spēkā okeāna baltspuru un zīdainajām haizivīm.
No 2021. gada sākuma bija dažas labas ziņas par stariem, kas nozvejoti kā piezveja – jauns CMM, kas paredzēts mobulīdiem. Jaunākais IUCN Sarkanais saraksts atklāj, ka vairāk nekā jebkad agrāk draud izzušana.
"Divu CMM pieņemšana haizivīm un mobulīdiem rajiem, ko veica WCPFC, ir pozitīvs solis, lai nodrošinātu, ka šīs sugas tiek pārvaldītas atbildīgāk Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā," sacīja WWF doktors Endijs Kornišs.
"Tomēr mēs esam vīlušies, ka dalībvalstis nerisināja bīstami noplicinātās okeāna baltā haizivs pārzvejas problēmu. Tā kā iedzīvotāji ir nospiesti uz izmiršanas sliekšņa, nav laika tērēt.”
IUCN Sarkanajā sarakstā ir atkārtoti novērtētas arī divas ikoniskas āmurhaizivju sugas, lielās un ķemmīšgliemenes, kas tagad klasificētas kā kritiski apdraudētas visā pasaulē, jo pēdējo 80 gadu laikā populācijas ir samazinājušās par vairāk nekā 70%. Krēslas un pelaģiskās kulshaizivis ir kļuvušas globāli apdraudētas, Indo-Klusā okeāna reģionā kuļhaizivju skaits ir samazinājies par līdz pat 80%, savukārt putnu populācija pasaulē ir samazinājusies par vairāk nekā 80%.
IUCN zinātnieki ir arī atjauninājuši sirpjspuru, smilšspuru un Atlantijas velna staru statusu uz apdraudētajiem, tāpēc septiņām no deviņām mobulīdu sugām tagad draud izzušana pārmērīgas nozvejas dēļ.
Divernet nesen ziņoja par valstu nespēja aizsargāt apdraudētās Mako haizivis no tunzivju zvejas nozares plēsoņām Atlantijas okeāna ziemeļdaļā.
