NIRŠANAS ZIŅAS
Klusā okeāna niršanas ar akvalangu galamērķis Palau ir kļuvis par pirmo valsti pasaulē aizsargāt savus koraļļu rifus no ķīmiskiem saules aizsarglīdzekļiem, jo Jaungada dienā stājās spēkā to izgatavošanas, ievešanas vai realizācijas aizliegums.
Iniciatīva Bija paredzēts Divernet 2018. gada novembra sākumā, kad Palau valdība lēsa, ka ūdens lietotāji katru dienu tās jūrās izkliedē aptuveni 23 litrus sauļošanās līdzekļa.
Arī lasīt: Black Pearl Explorer pārklāj Palau
Tās lēmumu ietekmēja 2017. gada Koraļļu rifu izpētes fonda ziņojums, kurā konstatēts, ka sarūkošajā nededzinošo želeju populācijā Palau slavenajā Medūzu ezerā ir sauļošanās ķimikālijas. Drīz pēc tam tika īstenots tās ieteikums, ka produkti ir jāaizliedz vietnē.
Ir konstatēts, ka sarakstā iekļauto ķīmisko vielu iedarbība, kas darbojas, absorbējot ultravioleto gaismu, padara koraļļus jutīgākus pret balināšanu salīdzinoši zemā temperatūrā. Ja notiek balināšana, tūristu apgabalos tie atjaunojas lēnāk, norādot uz saikni ar ķīmiskajiem saules aizsarglīdzekļiem.
Saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir daļa no Palau Atbildīga tūrisma izglītības likuma, produkti, kas satur oksibenzonu (BP3), oktilmetoksicinamātu (EHMC), oktocilēnu (OC), 4-metilbenzilidēna kamparu (4MBC), triklozānu, metilparabēnu, etilparabēnu, butilparabēnu, benzilparabēns vai fenoksietanols tagad ir aizliegti.
Ūdenslīdēji un citi ūdens lietotāji tiek mudināti tā vietā izmantot uz minerālu bāzes izgatavotus produktus, kuru pamatā ir titāna oksīds vai cinka oksīds, kā arī “saulei drošas” vestes, kapuces un citus apģērbus.
Ikvienam, kas pārkāpj likumu, tostarp apmeklētājiem, kas ieved produktus valstī, draud sauļošanās līdzekļa konfiskācija un naudas sods līdz USD 1000.
"Ķīmiskā sauļošanās līdzekļa kaitīgo ietekmi ir labi dokumentējuši zinātnieki visā pasaulē, tostarp mūsu vietējie eksperti," sacīja Palau prezidents Tomijs Remengesau.
“Kad ūdenslīdēji, snorkelētāji, makšķernieki, dabas pētnieki… dzird par mūsu sauļošanās līdzekļu aizliegumu, viņi saprot. Mūsu rifi, zivis un ekosistēmas ir arī viņu prioritāte.
Notiek izglītojoša un izpratnes veidošanas kampaņa, kurā izvietotas zīmes lidostā un tūristu tirdzniecība tiek mudināta informēt apmeklētājus par “rifiem drošiem” produktiem Palau veikalos.
Uz priekšu domājošā Palau 2009. gadā pasludināja savus ūdeņus par haizivju rezervātu, 2015. gadā noteica lielāko daļu savu jūru par jūras aizsardzības zonu un kļuva tikai par otro valsti, kas ratificējusi 2016. gada Parīzes klimata vienošanos.
ASV Havaju salu štats un Karību jūrā esošā Bonēras sala gatavojas sekot šim piemēram, aizliedzot ķīmiskos sauļošanās līdzekļus, taču tikai nākamgad.
