NIRŠANAS ZIŅAS
Spēlējot zelta vecenes, ievelk zivis
Tims Gordons izvieto zemūdens skaļruni uz koraļļu rifa. (Attēls: Harijs Hārdings, Bristoles Universitāte)
Veselīgu koraļļu rifu skaņu pārraidīšana mirstošajos — tā ir pārsteidzoša jauna pieeja rifu atjaunošanai, kas tika ierosināta pēc starptautiskas jūras biologu komandas veiktiem izmēģinājumiem.
Zinātnieki no Apvienotās Karalistes Ekseteras un Bristoles universitātēm un Austrālijas Džeimsa Kuka universitātes un Austrālijas Jūras zinātnes institūta (AIMS) saka, ka "akustiskā bagātināšana" varētu izrādīties vērtīgs līdzeklis, lai palīdzētu atjaunot bojātos koraļļu rifus.
Sešas nedēļas ilgā lauka eksperimentā viņi atskaņoja audio ierakstus, kas veikti uz veseliem rifiem zemūdens skaļruņos, kas bija novietoti mirušu koraļļu plankumos Austrālijas Lielajā Barjerrifā.
Viņi vēlējās noskaidrot, vai viņi varētu atvilināt zivis, kas ir vajadzīgas, lai novērstu rifu degradāciju, un viņi ziņoja, ka divreiz vairāk cilvēku piesaista veselīgi skanīgos mirušo koraļļu apgabalus un palika tajos nekā tiem, kas klusē. Pieauga arī piesaistīto sugu skaits – par 50%.
"Zivis ir ļoti svarīgas, lai koraļļu rifi darbotos kā veselīgas ekosistēmas," sacīja vadošais autors Tims Gordons no Ekseteras universitātes. "Šāda veida zivju populāciju palielināšana varētu palīdzēt uzsākt dabiskos atjaunošanās procesus, novēršot kaitējumu, ko mēs redzam daudzos koraļļu rifos visā pasaulē."
"Veselīgi koraļļu rifi ir ārkārtīgi trokšņainas vietas — garneļu sprakšķēšana un zivju čīkstēšana un ņurdēšana kopā veido žilbinošu bioloģisku skaņu ainavu," sacīja vecākais autors, profesors Stīvs Simpsons, arī no Ekseteras universitātes. “Zivju mazuļi uztver šīs skaņas, kad viņi meklē vietu, kur apmesties.
2 decembris 2019
"Rifi kļūst spocīgi klusi, kad tie tiek degradēti, garnelēm un zivīm pazūdot, taču, izmantojot skaļruņus, lai atjaunotu šo zaudēto skaņas ainavu, mēs varam atkal piesaistīt zivju mazuļus."
Kaut arī zivju piesaistīšana mirušam rifam to automātiski neatdzīvinās, "atveseļošanās pamatā ir zivis, kas attīra rifu un rada vietu koraļļiem atjaunoties", skaidroja AIMS zivju biologs Dr Marks Mīkans.
Piesaistīto zivju sugu pieaugums bija svarīgs arī tāpēc, ka dažādas grupas nodrošināja dažādas rifu uzturēšanas funkcijas.
"Lai gan vairāk zivju piesaistīšana pati par sevi neizglābs koraļļu rifus, jaunas metodes, piemēram, šī, dod mums vairāk līdzekļu cīņā, lai glābtu šīs vērtīgās un neaizsargātās ekosistēmas," sacīja Gordons. "No vietējām pārvaldības inovācijām līdz starptautiskai politiskai darbībai mums ir vajadzīgs nozīmīgs progress visos līmeņos, lai radītu labāku nākotni rifiem visā pasaulē."
