NIRŠANAS ZIŅAS
Joprojām kopā – miljoniem gadu vēlāk
Jaunākos zinātniskos pētījumos ir parādījušies divi stāsti par jūras dzīvnieku uzvedību, kas izdzīvojusi miljoniem gadu.
Dramatiskā aizvēsturiskās mijiedarbības piemērā 180 miljonus gadus veca salikta fosilija ir atklājusi nāves cīņu starp trim jūras sugām – rūgtās dzīslas gadījumā.
Agrīnā Juras laikmeta kalmārs, kas pazīstams kā belemnīts, košļāja omāram līdzīgu vēžveidīgo, kad haizivs, krokodils vai cits lielais plēsējs iekoda no kalmāra. Aina ir reanimēta pēc tam, kad Vācijas karjerā tika atklātas radījumu pārakmeņojušās atliekas.
Galvkāju knābjus bija grūti sagremot, tāpēc senie plēsēji mēdza mērķēt uz kalmāru mīkstajām daļām, un belemnītim palika tikai tā rostrums un rokas. Pētnieki norāda, ka plēsējs, visticamāk, bija izmirusi haizivs Hybodus hauffianus, kā parādīts iepriekš.
Kalmāru un omāru atliekas būtu nokritušas tajā pašā jūras gultnē, kas tobrīd atradās kopā, domājams, apgabalā, kur bija maz atkritumu iznīcinātāju. Pētījums, ko veica komanda, kuru vadīja Kristians Klūgs no Cīrihes Paleontoloģijas institūta un muzeja ir publicēts Swiss Journal of Paleontology.
****** TIKmēr no pārakmeņotajām atliekām BIJA ZINĀMS, ka aizvēsturiskajiem krinoīdiem un koraļļiem savulaik bija simbiotiskas attiecības — līdz pat pirms 273 miljoniem gadu, kad attiecīgās sugas izzuda no fosiliju uzskaites.
Tomēr tagad šķiet, ka kopā dzīvojošie krinoīdi un koraļļi turpināja zelt visu mūžu garumā — paslēpušies dziļās jūras gultnēs.
Zinātnieki nesen atklāja reti Abyssoanthus heksakorāļi un Metridioidea anemones, kas aug no kātiem Metacrinus rotundus krinoīdi, kas pazīstami arī kā japāņu ūdensrozes. Šīs simbiotiskās attiecības radās zem 100 m dziļumā Klusajā okeānā, pie Honshu un Shikoku Japānā.
Paleozoiskā laikmetā koraļļi kāpa pa krinoīdiem kātiem, lai filtrētu barību spēcīgākās straumēs, kas bija brīvas no jūras dibena, lai gan joprojām nav skaidrs, ko krinoīds ieguva no attiecībām.
13 May 2021
Pētnieku grupa, kuru vadīja paleontologs Mikołaj Zapalski no Polijas Varšavas universitātes, izmantoja stereoskopisko mikroskopiju un mikrotomogrāfiju, lai pētītu paraugus. Viņi secināja, ka, tā kā koraļļi nepakāpās virs krinoīdu barošanas ventilatoriem, tie nesacentās par pārtiku un neietekmē stublāju elastību.
Paleozoiskie krinoīdi tika saistīti ar koraļļiem, kuriem bija kalcīta skelets, bet tādu koraļļu, kas nav skeleta struktūras, fosilijas, piemēram, tās, kas atrastas pie Japānas, ir reti sastopamas, un pētnieki uzskata, ka tas varētu izskaidrot plaisu fosiliju ierakstos.
Viņu pētījums ir publicēts izdevumos Palaeogeography, Palaaeoclimatology, Palaeoecology.
