NIRŠANAS ZIŅAS
Tik daudz kā Apvienotajā Karalistē ir zaudēti 92% zemūdens jūraszāļu pļavu, liecina jauni pētījumi, kas aicina steidzami rīkoties, lai palīdzētu tos atjaunot.
Arī lasīt: Apvienoto Karalisti piemeklē bezprecedenta jūras karstuma vilnis
Tiek uzskatīts, ka pētījums, kas ir Londonas Universitātes koledžas (UCL), Londonas Kings College un Swansea University sadarbībā veikts, ir viens no pirmajiem, kas izmanto dažādu avotu datus par jūras aļģēm, lai iegūtu sistemātisku jūras auga izplatības aprēķinu gan vēsturiski, gan mūsdienās.
Zinātnieki saka, ka jūraszāle, kas aug seklās piekrastes zonās, ir ļoti svarīga veselīgām jūras ekosistēmām. Tas atbalsta zivju krājumus, nodrošina jūras zirgu vairošanās vietas un arī izvada oglekli no atmosfēras. Lai gan tas aptver tikai vienu tūkstošdaļu pasaules jūras gultnes, tas var absorbēt un aizturēt oglekli līdz pat 40 reizēm ātrāk nekā meži.
Kopš 44. gada vismaz 1936% Apvienotās Karalistes jūraszāļu ir zaudējuši rūpniecības, lauksaimniecības un piekrastes attīstības dēļ, un 39% no šiem zaudējumiem ir notikuši kopš 1980. gadiem. Šis skaitlis ir par 10% lielāks nekā vidēji aplēstie globālie zaudējumi.
Ja Apvienotās Karalistes jūraszāles būtu saglabājušās pirms 1936. gada, tās varētu uzglabāt 11.4 megatonnas oglekļa jeb 3% no Apvienotās Karalistes CO2 emisijām 2017. gadā, norāda pētnieki, un atbalstītu aptuveni 400 miljonus zivju.
Milzīgās Hamberas un estuāros Eseksā un Safolkā ir zaudējušas jūraszāles, kā arī lauku apvidus Anglesijas austrumu krastā Velsā, Kromartija Fērtā Skotijā un Kornvolas ietekas un estuārus. Zinātnieki saka, ka tagad ir palikuši tikai 8500 hektāri, lai gan viņi atzīst, ka dažās vietās ir redzamas atveseļošanās pazīmes.
Veselīgas pļavas saglabājas tādās vietās kā Studlendas līcis Dorsetā, Lindisfārnē, daļās Devonas un Scilly salās, savukārt tādās vietās kā Deilas līcis Pembrukšīrā ir strādājis, lai atjaunotu jūras gultnes iesējumu Seagrass Ocean Rescue projektā.
Arī lasīt: Haizivju līcī atklāts pasaulē lielākais augs
"Jūraszāle ir visbrīnišķīgākais nezināmais jūras biotops, bet tas samazinās visā pasaulē," saka vadošais autors Dr Alikss Grīns no UCL Geography. “Apvienotajā Karalistē veselīgi šo ziedošu augu paraugi veido blīvas sulīgi zaļas pļavas ar garām zaļām šķipsnām līdz 2 m augstumā ūdeņos, kas ir skaisti dzidri augu attīrošo īpašību dēļ.
“Tās ir arī mājvieta zivju ikriem un mūsu komerciālajai zivsaimniecībai svarīgu sugu kāpuriem, piemēram, mencai, plekstei un kefalei. Tie veido vienīgās zināmās vairošanās vietas divām Apvienotajā Karalistē sastopamajām jūras zirgu sugām, un, ja jums paveiksies, jūs pamanīsit mīklainas suņu zivis un milzīgus krabjus, kas klīst starp šīm pļavām.
Lai gan īpaši akvalangisti novērtēs šādus aspektus, Dr Grīns arī norāda, ka jūras aļģu dobes "aizsargā krasta līniju no krasta erozijas, absorbējot vētru ietekmi - pakalpojums, kas būs ļoti svarīgs mūsu mainīgajā klimatā".
"Nākamā desmitgade ir izšķirošs iespēju logs, lai risinātu savstarpēji saistītās bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un klimata pārmaiņu krīzes — jūraszāļu pļavu atjaunošana būtu nozīmīgs ieguldījums," saka līdzautors Dr. Pīters Džounss no UCL. "Tas ietvers tādus ierobežojumus kā laivu enkuru bojājumu samazināšana, kaitīgu zvejas metožu ierobežošana un piekrastes piesārņojuma samazināšana, tostarp izmantojot aizsargājamās jūras teritorijas."
"Šajā pētījumā dokumentētie katastrofālie zaudējumi ir satraucoši, taču tie sniedz momentuzņēmumu par šī biotopa potenciālu, ja tiek veikti pasākumi, lai aizsargātu un atjaunotu jūraszāļu pļavas visā Apvienotajā Karalistē," piebilst Dr Grīns.
"Mēs ceram, ka šis darbs veicinās nepārtrauktu, sistemātisku jūraszāļu pļavu kartēšanu un uzraudzību visā Apvienotajā Karalistē un veicinās atjaunošanas un rehabilitācijas projektus... Apvienotajai Karalistei ir paveicies, ka mūsu ūdeņos ir šāds resurss, un mums ir jācīnās, lai to aizsargātu!"
