NIRŠANAS ZIŅAS
Spānijas Kultūras ministrijai veiktā projekta pirmajā posmā ir iekļauts kataloģizēts 681 Spānijas koloniālais kuģis, kas avarējis pie Bahamu salām, Bermudu salām, Kubā, Dominikānas Republikā, Haiti, Panamā un ASV Atlantijas okeāna piekrastē.
Viens pārsteigums nelielajai pētnieku komandai bija tas, ka mazāk nekā 1% zaudējumu radīja pirātu uzbrukumi, teikts ziņojumā par atklājumiem Aizbildnis.
Lielāko daļu kuģu vraku, 91.2%, izraisīja tropiskās vētras un viesuļvētras, savukārt 4.3% kuģu uzskrēja rifiem vai tiem bija citas navigācijas problēmas, un 1.4% tika zaudēti cīņā pret Lielbritānijas, Nīderlandes vai ASV kuģiem.
Vairāk nekā 75% kuģu vēl nav atrasti, bet ir pierādīts, ka 12 apgabalos Panamā, Dominikānas Republikā un Floridakīzā ir liela vraku koncentrācija, no kuriem 18 atrodas vienā līcī.
Projekts aptver četrus gadsimtus no kuģu vrakiem, kas kuģo uz Ameriku un no tās. Agrākais zaudējums bija 1492. gadā, kad Santa Maria, Kristofora Kolumba flagmanis, nogrima pie Haiti, un jaunākais bija iznīcinātāja kuģis. Plutons 1898. gadā, Spānijas un Amerikas kara beigās.
Pētniecības grupā ir arheologi Karloss Leons un Beatriza Domingo, kā arī jūras spēku vēsturniece Dženoveva Enrikesa. Viņi līdz šim ir pavadījuši piecus gadus, sastādot sarakstu no arhīviem Seviļā un Madridē.
To mērķis ir aizsargāt vraku vietas, uzzināt vairāk par daudzajiem vrakiem, kas tik tikko ir dokumentēti, un izgaismot navigācijas vēsturisko attīstību.
Un atšķirībā no dārgumu meklētājiem viņi saka, ka viņi interesējas par kuģiem, kas izbrauc no Eiropas, kā par tiem, kas ienāk. Viņi bija īpaši pārsteigti, atklājot, ka tik daudz kravas sastāvēja no reliģiskiem artefaktiem, kā arī vergu apģērba, ieroču un lielu daudzumu dzīvsudraba, ko izmantoja zelta un sudraba ieguvei kalnrūpniecībā.
Nākamajā projekta posmā tiks segti atlikušie Karību jūras reģiona zaudējumi no Meksikas, Kolumbijas, Puertoriko un Kostarikas, pirms komanda pārceļas uz Klusā okeāna reģionu.
Spānijas valdība dalīsies iegūtajā datubāzē ar tām valstīm, kuru ūdeņos ir koloniālie kuģu vraki un kuras ir parakstījušas 2001. gada UNESCO konvenciju par zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību, cerot, ka tās sadarbosies vraku pasargāšanā no glābējiem.
