Dienvidu ekspozīcija

TUR NEKAD NAV BIJA labāks laiks Sarkanās jūras apmeklējumam! Es zinu, es nekādā gadījumā neesmu pirmais, kas to saka, un esmu pārliecināts, ka nirēju kopiena nepārstās atgādināt Apvienotās Karalistes ūdenslīdējiem, ka vraki un rifi vienā no mūsu iecienītākajiem galamērķiem ir tikpat labi, ja ne nedaudz labāki. nekā tad, kad sākās pašreizējās Ēģiptes tūrisma nozares bēdas.

Ceļošana uz Šarm eš Šeihu vairs nav tiešs process; rakstīšanas laikā jūs nevarat lidot tieši no Apvienotās Karalistes lidostas uz Sinaju. Šarmas zaudējums ir piedāvājis atelpu kūrortiem un operatoriem, kurus apkalpo Hurgadas un Marsa Alamas lidostas, lai gan tūristu skaits (nirēji vai citādi)

paliek zems.

While this might not be good for the resorts and infrastructure that supports the diving and wider tourism industry, including many hard-working people, it is almost certainly a good thing for us divers. We have more room on reefs that have seen a reduction in diver and snorkeller pressure.

Vēlēdamies pats noskaidrot, vai “senatnīgo” dienvidu rifi ir tik labi, kā atcerējos, es devos apmēram tik tālu lejup pa Ēģiptes krastu, cik vien iespējams, lai dotos niršanas braucienā uz sauszemes, uz Marsa Nakari kūrortiem un Vadi Lahami.

Atstājot Marsa Alamu, kur pa kreisi ir dziļi zila Sarkanā jūra, jūs šķērsojat seno fosilo rifu ainavu, kas tagad ir augsta un sausa, ko atdala okerbrūni vadi, plakanos apgabalus, kur

un neregulāras lietusgāzes šajā nepielūdzīgajā vidē ļauj pieķerties zemai, raupjai veģetācijai.

KUR VADIS satiekas ar jūru, līči ar smilšainu dibenu ir neraksturīgi zaļi ar mangrovju audzēm; tie dīvainie, pret sāli izturīgie koki, kas ne tikai aizsargā piekrasti, bet piedāvā patvērumu kompleksam dzīvnieku sortimentam virs un zem virsmas.

Marsa Nakari ir viens no trim kūrortiem, kas jau daudzus gadus ir bijuši piekrastes niršanas centrā Sarkanajā jūrā. Tā centrā ir smilšains līcis ar nelielu kokmateriālu molu, lai piekļūtu RIB, un ar palmu zariem klāta komplektācijas un instruktāžas zona tieši virs paisuma līnijas.

Nedaudz atpakaļ no krasta atrodas telts mājvieta un, paceļoties, virkne nūbiešu stila namiņu.

Diving on the house reef at Nakari is free and essentially unlimited. There are a number of options that you can mix up to vary your dives and provide for different amounts of exploration and varied profiles, from shallow, hour-long dives to 25m-plus dives around coral pinnacles reaching from the seabed, surrounded by pure white sand.

You can go north or south on the reef that fringes the shore, using RIBs to take you out or pick you up. As you can imagine, if your plan is to go to the very furthest part of the reef you’ll want a RIB for both ends of the dive, and a delayed surface marker buoy. If you’re feeling a little less adventurous, a simple “go shore/ out shore”, as it’s known, is the way to go.

Šī vienkāršā sistēma, ko pastiprina tieša karte un pierakstīšanās/izrakstīšanās dēlis, ir Nakari piedāvājuma pamatā.

PIEREDZĒJIEM NIRĒJIEM, simply walking from the shore to a coral-rich reef might not hold much excitement, but for a newly qualified buddy-pair keen to test their mettle, hoping to try out a new camera or simply marvel at the fish, the corals and all the rest, this is a seriously attractive proposition.

I was unsure what to expect from the house reef. Fringing reefs are some of the most easily damaged, being at the mercy of land-derived pollution and coastal development as well as ill-timed spura- sitieni no nepieredzējušiem snorkelētājiem un ūdenslīdējiem.

Tomēr es biju patīkami pārsteigts, un, atstājot virves, kas vada ūdenslīdējus gar RIB nāk un iet, mēs pabraucām garām zilo plankumu staru kopai, kas medīja smiltīs: koraļļi, kurus tur redzēju, bija lieliskā stāvoklī.

Starp koraļļu galvām paslēpās mazas zivtiņas, sākot no melnbaltām pusotrām hromētām un beidzot ar svītrainām humbug meitiņām.

Spilgti dzeltenā tauriņzivs norāva koraļļus, un krokodilzivs atstāja vislabāko iespaidu par veca akmens gabalu.

Overall, I’d rate this as a pretty good house reef – in fact, one of the best I’ve seen. And this is, in no small part, due to the Red Sea Diving Safari philosophy of keeping diver numbers low, to avoid placing undue stress on the reef. The resort’s simple construction and low-key development reflect this aim.

Tajā vakarā es tērzēju ar dažiem citiem viesiem, no kuriem daudzi gadu no gada atgriežas šajos kūrortos vai sajauc savu uzturēšanos ar niršanu uz klāja. Viņi izbaudīja piedāvāto brīvību un plašumu, kā arī izvairīšanos no jūras slimības.

45 minūšu nakts niršana sniedza vairāk pierādījumu tam, ka vietējie rifi bija bagāti ar dzīvību, it īpaši ap smilšainās grīdas virsotnēm un bumbām dienvidos.

I had the time of my life, photographing everything from cuttlefish to large hermit crabs, lumbering round the reef carrying masses of anemones on their shells.

Anemones gūst labumu no krabju nekārtīgajiem ēšanas paradumiem un piedāvā aizsardzību, izmantojot dzēlīgu taustekļu arsenālu.

Vēlāk tajā pašā vakarā es dzirdēju, ka gaidāms, ka vējš nākamajās dienās pieņemsies spēkā, un mēs gatavojāmies to izmantot, dodoties uz ārzonas vietu Habili Nakari, pirms laika apstākļi mainījās.

Šī būtu mana pirmā iespēja šajā ceļojumā būt par liecinieku iespaidīgajām krāsām un dzīvei ārzonas rifos.

Nākamajā rītā pulksten septiņos mēs bijām RIB un traucāmies uz austrumiem. Kapteinim rokā bija telefons, lai sekotu GPS. Viņš paveica ievērojamu darbu, braucot pa jau augošajām viļņu virsotnēm, ko saputo ziemeļu daļa.

It was a blessedly short trip, and within a matter of minutes we were in calm, clear waters, passing what appeared to be an artificial cylinder the size of a house, upended on the seafloor. It was almost perfectly circular in cross section.

ŠIS ĪPAŠAIS HABILI (a name for a small reef that doesn’t reach the surface) was one of the finest I’ve seen.

Occasionally strong currents had allowed vast swathes of purple, red and pink soft corals to clothe its flanks. Thousands of bright orange anthias pulsed in and out of the corals, as my strobes fired.

Mēs pārmeklējām virkni mazāku habili, katrs ar savu raksturu (gandrīz koraļļu personību), pirms atgriezāmies pie galvenā, lai veiktu drošības pieturu habili augšpusē.

RIB mūs gaidīja. Bez pastāvīgas pietauvošanās šī ir vieta, kur reāli var ienirt tikai no Nakari.

The next dive would take us to Sha’ab Nakari, a larger and more typical offshore reef, though no less attractive than the habili. We maintained a shallower profile, again marvelling at the visibility, given the sea state.

I finished my safety stop and carefully photographed the top few metres of the reef, making sure that I wouldn’t get washed onto the reef flat. (I’ve often done this, occasionally to a guide’s confusion.)

Krāsas tur var būt pārsteidzošas: rozā, dzeltenā un violetā, ko izceļ intensīva saules gaisma.

That night, the wind really ramped up and, the following day, we dived the house-reef and a bay rich with seagrass – the ideal place to find green turtles which, as adults, have a vegetarian lifestyle. The pigments in the seagrass give the turtles’ flesh a greenish hue, hence their name.

A dive off the house-reef in search of the elusive velvetfish also proved well worthwhile and, afterwards, I got chatting with Red Sea Safari Diving’s owner, Hossam, who was one of the pioneers of diving along this coastline back in the 1990s.

Hosam ir bijusi interesanta karjera: nevar būt daudz bijušo prezidenta gvardu, kas tagad vada videi draudzīgus niršanas kūrortus.

LAIKS PĀRVEIKTIES ieradās vēl tālāk uz dienvidiem, un, uzbraucot pa tuksneša ceļu, ainava kļuva dabiskāka, un es sāku redzēt, kādai tai vajadzēja būt, kad šī teritorija, izņemot dažas militārās bāzes, bija lielā mērā tukša.

Kad ieradāmies Lahami, sajūta turpinājās. Šis ir daudz mazāks kūrorts nekā Nakari un jutās intīmāks.

Tā kā klāt bija tikai saujiņa viesu, es ātri atradu cilvēkus ar kopīgām interesēm. Kā vientuļš ceļotājs es teiktu, ka tas varētu būt labāks risinājums ikvienam, kurš ierodas bez drauga.

Es neesmu pārliecināts, vai ir kādi centri tālāk uz dienvidiem nekā šis, un tas saglabā novatorisku sajūtu. Lai gan tik liela daļa Sarkanās jūras piekrastes ir attīstīta (un, iespējams, dažos gadījumos ir pārāk attīstīta), Lahami mangrovju audzes ir veselīgas un neskartas. No ēnainā niršanas centra var vērot daudzas putnu sugas, tostarp zivjērgļus.

Diving from Lahami is all RIB-based. Two offshore dives in the morning and then shorter RIB rides to the house-reef for an afternoon- or night-dive are the norm.

For my first dives, the wind limited us to the house reef, also known as Torfa. Visibility was quite poor but the reef was clearly excellent, and a pair of green turtles cheered us up. The main thing was that we were able to dive – even in the worst weather diving there, and good diving at that, was still possible.

Nakts niršana Lahami bija prieks. Iekārtošanās saulei rietot vienmēr ir aizraujoša, jo jūs domājat, ko jūs atradīsit, un mēs nebūsim vīlušies.

Minutes after dropping onto Torfa I spotted the yellow and black of pyjama slugs before another diver flashed his torch, which seemed to cause a glow of red! Sure enough, he’d spotted the king of all nudibranchs, a Spanish dancer!

As he moved off to let the rest of us have a gander, his torch-beam fell on a fully unfurled basketstar, filter-feeding in the slight current. He signalled me to come over: “Did I want a shot?”

Es norādīju “nē”, jo nenovēršamais notika, un, viņa gaismas satraukts, groza zvaigzne piecēlās un aizgāja. Tas pārvietojās pārsteidzoši ātri.

Atgriežoties krastā, ūdenslīdējs man teica, ka abas radības viņam ir jaunas. Ja godīgi, es viņu nedaudz apskaužu: iedomājieties, ka uzzinājāt, ka šie divi ievērojamie dzīvnieki pastāvēja pirmo reizi.

PIE DEKO ALUS, Es jautāju saviem nirējiem (daži no Kairas, daži no Itālijas un pārējie briti, piemēram, es), kas viņiem tik ļoti patika šajā vietā? Kas viņus atnesa atpakaļ?

Viņi visi novērtēja plašumu un piedāvājuma nesarežģīto raksturu: naktsmītnes teltīs, niršana, labs ēdiens un vieta, kur atpūsties un atrauties no tā visa.

Un, kā man atgādināja, vienīgais veids, kā nirt šajās vietās, ir niršana uz klāja, un pat tad daudzas vietas sarežģītajos rifos nav pieejamas lielākiem kuģiem, it īpaši, ja vējš ir pūš.

Naktī vējš nedaudz pazeminājās, ievērojami atvieglojot zivjērgļus, kuriem mierīgā laikā zivju medības bija daudz vieglākas. Viņi aizdomīgi uzlūkoja mani nākamajā rītā, kad mēs devām savu komplektu uz RIB.

The trip would be a bum-bruising 45 minutes to a section of reef known as Lahami South.

What a reef this was! It consisted of coral gardens with often improbably tall and thin growths of staghorn-type coral over white sand.

Mazo bumbuļu zonās bieži bija anemons un klaunu zivs, kas aprakta starp burbuļiem līdzīgiem taustekļiem.

As we shallowed up we came to a V-shaped notch in the reef; a series of massive blocky corals, one after the other in pastel shades, looking like huge stairways, before dropping down once more to reveal a massive arch.

In darkness, a different community of feathery corals prospered, their yellow and purple colours hidden without torchlight. Above, a crack in the reef shone dancing shafts of light down to the seabed.