AK DIVER
Gliemenes bagarēšana ir izkliedēta metode, kas sagrauj trauslas ekosistēmas. Tādas patvēruma vietas kā Laimas līča aizsargājamā teritorija ilustrē to, ko mēs varam zaudēt, saka VILLAPLEYARDS
ES NEESMU PĀRLIECINĀTS DAUDZI no mums kādreiz domā par ķemmīšgliemenes izcelsmi, jo tās baltā un oranžā gaļa atrodas pie zivju kastes, glīti novietota uz vaļējās čaumalas virs sasmalcināta ledus. Mēs arī daudz nedomājam par to, kā tas tika ņemts no jūras vai varbūt pat par kādu cenu.
Es nerunāju par finansiālajām izmaksām, kas saistītas ar tā ieguvi no jūras gultnes, bet gan par izmaksām videi.
Laimas līcis Tā ir tikai daļa no Dorsetas 90 jūdžu garās Jurassic Coast, un tā ir ne tikai izcila dabas skaistuma zona, bet arī daļa no Pasaules mantojuma vietas.
Zelta vāciņš, augstākā jūras klints dienvidu krastā, lepni stāv kaut kur līča centrā, it kā sargājot savu piekrasti un Česilas pludmali. 18 jūdžu šķembu pludmale atrodas austrumu pusē, savukārt rietumu daļa galu galā kļūst par Devonas teritoriju, šķērsojot Laima Regisu un pēc tam alu.
Laimas līcis ir bijis zvejnieku paaudžu darba vieta, un līdzās daudzajām Lielbritānijas zivju sugām ķemmīšgliemenes vienmēr ir bijušas viena no visvairāk vēlamajām ražām.
Ķemmīšgliemenes ir grunts vēžveidīgie, kuru lielākā daļa radījumu čaumalas ir apraktas smiltīs, atveras un aizveras, lai ļautu filtrēt caur bārdu, sietam līdzīgu vēžveidīgo gaļīgo daļu, kas atrodas pie “mutes”.
Mums, nirējiem, ir diezgan viegli tos pamanīt, jo viņi nervozi aizveras, ejot uz mūsu pieeju, izraisot smilšu vai dūņu strūklu. Iespējams, evolūcija kādu dienu izlīdzinās šo mazo dāvanu zīmi.
Izņemot ķemmīšgliemeņu savākšanu ar rokām – “nirējs noķēra ķemmīšgliemenes” bieži redzams ēdienkartēs - nav videi saudzīga veida, kā izvilkt šos plaukstas lieluma puišus no jūras dibena, neiznīcinot visu pārējo, kas viņu vidū dzīvo.
Ķemmīšgliemenes bagarēšana ir komerciāla procedūra — nešķirīga metode, kurā izmanto horizontālu metāla siju jeb “zobenu” ar zobiem un pavadošo tīklu, lai notīrītu jūras gultni, kamēr to velk ar laivu. Piezvejas līmenis ar šo metodi ir šausminošs, un viss, kas atrodas iekārtā, paliek salauzts un miris.
Līdz atsperu stieņu sistēmas izstrādei ķemmīšgliemeņu bagarēšana bija uzticama grunts zvejas metode tikai apgabalā ar pilnīgi līdzenu jūras gultni.
Atsperu stieņu sistēma nozīmēja, ka tā varēja darboties nelīdzenākā zemūdens reljefā, piemēram, rifu sistēmās, tādējādi palielinot bagarēšanas vietas un nodarīto kaitējumu.
BET TAS NAV VISS LĪKSTE un drūmums iemītniekiem lielajā Lielbritānijas jūras gultnē, vismaz ne Laimas līča karalienes ķemmīšgliemenes. Tā kā līcis tiek uzskatīts par “nacionāli svarīgu”, tas kopš 2008. gada ir bijusi lielākā aizsargājamā teritorija Lielbritānijas ūdeņos.
Jau 10 gadus 60 kvadrātjūras jūdžu liela teritorija ir pasludināta par slēgtu jūras ķemmīšgliemeņu bagarēšanai un grunts traļiem, ļaujot atgūt dažas no mūsu vissvarīgākajām jūras sugām, kuras nav redzamas.
Aizliegums, lai gan tas nav tāds pats kā oficiāla DEFRA aizliegtā zona, tika noteikts, lai palīdzētu atjaunot daudzveidīgu, trauslu ekosistēmu. Natural England vadīja šo soli, lai parādītu valdībai, ka apgabalam ir ļoti nepieciešama aizsardzība, pamatojoties uz dažādu savvaļas dzīvnieku organizāciju gadiem ilgušo apsekojumu darbu.
Lanes zemes rifs ir tikai viena daļa no līča, ko regulāri apmeklē zinātniskie un atpūtas nirēji, un tā ir apgabals, kas tagad ir bagāts ar sūkļiem un jūras bezmugurkaulnieku filtrētājiem vai ascīdiem.
Daudzas retas un neidentificētas sugas apdzīvo rifu sistēmas ap Laimas līci, un ir viegli saprast, cik šī vide būtu neaizsargāta pret postošām mobilām zvejas metodēm.
Rifu veido vidēji lieli laukakmeņi un bruģakmeņi samērā nemainīgā 25m dziļumā.
Tagad šeit plaukst saulrieta koraļļi, rožu koraļļi, hidroīdi un rozā jūras vēži, kā arī daudzas zivju sugas, vēžveidīgie un galvkāji – krabji, omāri un sēpijas.
Rozā jūrmala, suga, kas sastopama tikai dienvidrietumu Anglijā, aug ļoti lēni. Jūras fani ir sīku radījumu kolonijas, kas šajā Apvienotās Karalistes piekrastes daļā var izaugt līdz 50 cm augstumā, bet vidēji tikai 30 cm.
Tie sazarojas vai izplešas tā, lai kolonija varētu baroties straumē, un, lai arī elastīgi, tos var apgāzt ar nelielu piepūli. Kaķu haizivis izmanto rozā jūras ventilatoru, lai noenkurotu savas olas, kas pazīstamas kā nāras somiņas.
Šīs daļas nav svešas arī kailu zariem, pirkstu galiem lielie gliemeži, kas bieži tiek saistīti ar tropu ūdeņiem, bet vēl viens smalks dibena iemītnieks, kas dzīvo šajā īpaši bagātajā zemūdens vidē.
ATGAL 2008. GADĀ, četru vietējo ostu zvejnieki parakstīja vienošanos par tralēšanas aizliegumu (izrādījuši zināmu pretestību), kā arī vienojās ierobežot krabju un omāru zvejas apjomu šajā zonā.
Viena no bažām bija tāda, ka viena veida zvejas aizliegšana faktiski var palielināt spiedienu citās nozares jomās.
Desmit gadus vēlāk šī zona ir guvusi milzīgu ieguvumu saglabāšanā un, protams, arī rifu jomā, jo modelis tika izplatīts arī citos Apvienotās Karalistes apgabalos.
Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Zilās jūras fonds, viens no Laimas līča rezervāta projekta finansētājiem, saka, ka kopš bagarēšanas aizlieguma “zvejnieku, kas zvejo ar statiskiem zvejas rīkiem (Laimas līcī), nozveja ir palielinājusies”. Tagad organizācija plāno uzsākt vērienīgu projektu, lai atjaunotu vietējo austeru Solentā.
Es esmu redzējis visas šīs izaugsmes pozitīvo ietekmi, nirstot šajā apgabalā, un tas paliks slavējams tik ilgi, kamēr tas tiks kontrolēts. Uzticībai šeit ir jābūt galvenajam faktoram, un ir teritorijas ārpus aizsardzības zonas (kas veido tikai 10% no līča), kur ir atļauta vēžveidīgo bagarēšana.
Šī gada februārī ūdenslīdēji apgalvoja, ka ir atklājuši pierādījumus par nelikumīgu ķemmīšgliemeņu bagarēšanu aizsargājamajā zonā Firth of Lorn, pie Skotijas rietumu krasta.
Un 2017. gadā Skotijas valdība paziņoja, ka tā izmeklēs ziņojumus par nelikumīgu bagarēšanu Loch Carron, kas esot izpostījis retu liesmu čaulu rifu. Liesmu čaumalas ir mīkstmieši, kas veido ligzdas jūras gultnē. Rifs, kas veidojas ap šīm ligzdām, ir vērtīga audzētava ķemmīšu, vēžveidīgo un zivju mazuļiem.
NĪRĒJĀS ķemmīšgliemenes un patiešām visiem jūras velšu cienītājiem vajadzētu izvēlēties jebkuru nirēju nozvejotu vēžveidīgo, lai gan ir arī jāsaka, ka ne visi ķemmīšgliemeņu zvejnieki ir prātīgi noplēsuši rifus, lai nokļūtu savā karjerā.
Tā ir arī taisnība, ka ne visa jūras gultne, kas ieskauj Apvienotās Karalistes piekrasti, ir bagāta ar rifu sistēmām. Mazāk jutīgos apgabalos bioloģiskie jūras gultnes traucējumi var būt mazāki – biotopi pēc bagarēšanas atjaunosies daudz ātrāk nekā apgabali, kuros mīt mīkstie koraļļi un tamlīdzīgi.
Taču mums ir jāaizsargā zināmās neaizsargātās vietas no vēžveidīgo bagarkuģu postījumiem — regulējums ir galvenais.
