Piltuves formas lielgabals, ko pie Zviedrijas rietumu krasta atradis atpūtas nirējs, varētu būt vecākais kuģa lielgabals Eiropā, uzskata starpdisciplināra pētnieku grupa.
Ūdenslīdējs atklājumu veica 20 m dziļumā pirms divdesmit diviem gadiem, taču tikai tagad starptautiskā komanda jūras arheologa Stafana fon Arbina vadībā no Gēteborgas universitātes varēja paziņot, ka lielgabals ir vairāk nekā 600 gadus vecs. vecs – maina iepriekšējo izpratni par borta ieročiem.
Tiek uzskatīts, ka pie Marstrandas atrastais mazais, uz purnu lādējams lietais vara sakausējuma lielgabals ir bijis darbojošs kuģa lielgabals, nevis tāds, kas tika vests kā krava. Atrašanas brīdī tā pulvera kamerā palika lādiņa pēdas, kas liecina, ka tas bija piekrauts un gatavs šaušanai, kad kuģis, domājams, bija avarējis.
Piltuves formas lielgabali parasti tiek attiecināti uz 15.-16.gadsimtu, tāpēc pētnieki bija pārsteigti, atklājot tik agrīnu stila piemēru.
Tajā pašā laikā pulvera atlikumi liecināja, ka kartušiem – tekstila iepakojumam lādiņam – ir jābūt nonākušiem lietošanā daudz agrāk, nekā tika uzskatīts iepriekš. Apvienotās Karalistes viduslaiku šaujampulvera ieroču speciālists Kejs Duglass Smits bija iesaistīts šajā pētījuma aspektā.
"Pateicoties saglabātajām lādiņa atliekām, atraduma vecuma noteikšanai ir bijis iespējams izmantot radiooglekļa datējumu," saka fon Arbins. "Pētījuma rezultāti liecina, ka Marstrand lielgabals, iespējams, ir no 14. gadsimta, padarot to par vienu no vecākajām artilērijas daļām, kas jebkad atrastas Eiropā."
Ķīmiskā analīze
Pistolei tika veikta 3D skenēšana, kā arī ķīmiskā analīze, kas atklāja, ka tā ražošanā izmantotais vara sakausējums satur aptuveni 14% svina un tikai nelielu daudzumu alvas. Šī kombinācija tika aprakstīta kā “tālu no optimālas” lielgabalu liešanai, jo, ja tā ilgstoši tika šauta intensīvi, tā varēja saplaisāt.
"Skaidrs, ka personai, kas izmeta lielgabalu, nebija nepieciešamo zināšanu un izpratnes par dažādu vara sakausējumu īpašībām," saka fon Arbins. "Tas liecina, ka lielgabalu liešanas cēlā māksla tajā laikā vēl nebija pilnībā apgūta un ka ražošana lielā mērā balstījās uz izmēģinājumiem un kļūdām."
Vara rūda tika iegūta mūsdienu Slovākijas teritorijā (toreiz Ungārijas sastāvā), savukārt tika uzskatīts, ka svins nāk no Anglijas vai tagadējās Polijas un Čehijas robežas.
14. gadsimtā Marstrandas osta bija nozīmīgs komerciālās kuģošanas mezgls starp Rietumeiropu un Baltijas reģionu, taču reģions arī bieži bija pakļauts karam un pirātismam, tāpēc tirdzniecības kuģi, kā arī karakuģi arvien biežāk bija bruņoti.
"Tagad mēs, protams, arī vēlamies mēģināt atrast un dokumentēt kuģi, kuram piederēja lielgabals," saka fon Arbins. "Lai gan tas, iespējams, ir nopietni degradēts un izjaukts, vajadzētu būt iespējai atrast izkaisītas vraka atliekas, ja mēs veiksim rūpīgu vietas un tās apkārtnes inventarizāciju."
Lielgabals ir izstādīts Bohusläns muzejā Udevallā, kas sadarbojās brīvpieejas starpdisciplinārajā pētījumā, kas publicēts žurnālā. Jūrnieka spogulis.
Londona nirējs atrod vēl vienu Sautendas vraku
Stīvens Eliss, Southend niršanas komandas vadītājs, kas pēdējos gadus ir pavadījis 17. gadsimta vēsturiskā kuģa vraka izrakumos. o Londona Temzas grīvā ir uzgājis iepriekš nezināmu kokmateriālu vraku ar izlietotām ložu čaulām.
Eliss BBC pastāstīja, ka ir bijis pārsteigts, kad pagājušajā nedēļā niršanas laikā pie Sautendas mola, kad ūdens bija neparasti dzidrs, uzgāja neatklātas mirstīgās atliekas. Viņš sacīja, ka vraks "noteikti ir vērts turpināt izmeklēšanu", un cerēja, ka pirms arhīva traļa veikšanas tiks kartēta vieta.
Arī pakalpojumā Divernet: Ūdenslīdēji ziņo par retu zobrata vraka atradumu, Norvēģijas koksne: ezera kuģa vraks pēc gadsimtiem neskarts, Lielgabals “mirgoja kā zelts” uz pazudušā vraka, Plimutas lielgabals varētu būt 400 gadus vecs
